-
Ebreju dzīve Latvijā Kārļa Ulmaņa autoritatīvā režīma laikā (1934. - 1940.)
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
Ebreju politiskā, kultūras un saimnieciskā dzīve | 3 | |
Bēgļu jautājums | 6 | |
Nobeigums | 7 | |
Izmantotā literatūra | 8 |
Pēc 1934.gada 15.maija valsts apvērsuma ebreju sabiedriskās aktivitātes mazinājās, jo politisko partiju un daudzu organizāciju darbība tika apturēta, tomēr apvērsuma rīkotāji un to līderis Kārlis Ulmanis nebija antisemīti. Kārli Ulmani gan ietekmēja totalitārās idejas Eiropā, tomēr pret ebrejiem šajā laikā netika vērsti nekādi radikāli pasākumi. Tiesa gan Ulmaņa autoritatīvā režīmā viens galvenajiem principiem bija – „Latviju – latviešiem”, kas nozīmēja, ka minoritāšu tiesības tomēr tika ierobežotas visās dzīves sfērās.
„Antisemītisms presē vai kādā citā atklātā veidā Ulmaņa režīma gados bija pilnīgi aizliegts, taču cena, kura par to bija jāmaksā, bija augsta – politisko brīvību un vārda brīvības cena.”1
Pēc 15. maija apvērsuma visu ebreju politisko partiju darbība tika apturēta, taču M. Dubina vadītajai „Agudat” atļāva darboties kā organizācijai ar nosaukumu „Mahane Israel”, kas bija pilnībā uzticami Ulmanim, jo „Agudai” galvenā bija reliģiskā autonomija, kas netika ierobežota – Ulmanis neslēdza nevienu sinagogu. „Agudat” bija konservatīva organizācija ar neslēptu nepatiku pret modernismu, tai skaitā – cionismu. K. Ulmaņa valdība atļāva darboties arī vairākām cionistu ietekmē esošām organizācijām un grupām, labvēlīgi attiecoties pret to mērķiem un uzdevumiem, jo veicināja ebreju izbraukšanu uz Palestīnu, tātad arī „latviskāku Latviju”.…
Latvijas valsts neatkarības demokrātijas laikā izveidojās ebreju nacionālā minoritāte, kas aktīvi piedalās Latvijas politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Tika īstenota Latvijas ebreju kultūras autonomija. Ebrejiem bija tiesības pārstāvēt sevi valsts institūcijās, Saeimā, viņi līdzdarbojās arī likumu pieņemšanā. Ebrejiem bija ļoti liels īpatsvars Latvijas medicīnā, arī Latvijas mākslā un kultūrā. Ebreju uzņēmējiem bija svarīga loma Latvijas saimniecības atjaunošanā. Ebreju uzņēmēji sāka dibināt bankas, kredītsabiedrības un kooperatīvus.