Tradicionāli, kvantitatīvo pētījumu tekstos, kvalitatīvu pētījumu bieži aplūko kā relatīvi nenozīmīgu metodoloģiju, kura tiks izmantota agra vai pētnieciska pētījuma stadijā. Kvalitatīvs pētījums var būt izmantots, lai iepazīstinātu sevi ar atlases noregulēšanu pirms nopietnas izdošanās, un aprēķinu iesākšanas. 1
Aprakstošie novērojumi, intervijas un citas kvalitatīvās metodes ir tik vecas kā pierakstītā vēsture. Šīs metodes ir lietojuši vēsturnieki, ceļotāji un rakstnieki no Herodota līdz Marko Polo.
Antropoloģijā lauka pētījumi tika ieviesti pagājušajā gadsimtā. Boas (1911.) un Maļinovskis (1932.) bija pirmie, kuri pielietoja lauka darbu (ietverto novērošanu) kā leģitīmu (pilntiesīgu) antropoloģisku metodi.
Dirkheima darbam “Pašnāvības”, kurā statistiskā analīze tika lietota kā līdzvērtīga metode zinātniskajā socioloģijā, bija liela nozīme nākošo paaudžu sociologu darbā.
Kvalitatīvo metožu lietošana pirmo reizi populāra kļuva Čikāgas skolas laikā periodā no 1910.gada līdz 1940.gadam.…
