Sūkņi ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ko izmanto ūdens transportēšanai zem spiediena. Katra sūkņa darbība raksturojas ar sekojošiem tehniskiem raksturlielumiem: ražību Q, l/s vai m3/h, spiedienu H, m, jaudu P, kW, lietderības koeficientu, sūkšanas augstumu.
Centrbēdzes sūknis sastāv no korpusa, skejrata ar atliektām lāpstiņām un sūkņa vārpstas. Pirms sūkņa palaišanas tā korpusu un sūcējcauruli uzpilda ar sūknējamo šķidrumu. Skrejratam griežoties, ūdens, centrbēdzes spēka iespaidā, virzās no centra uz perifēriju un nonāk spirālveida sūkņa korpusā un tālāk spiedvadā.
Centrbēdzes sūkņus klasificē sekojoši:
• pēc spiediena – zemspiediena (līdz 20m), vidējā spiediena (20-60m) un augstspiediena (virs 60m),
• pēc skrejratu skaita – ar vienu vai vairākiem skejratiem,
• pēc vārpstas novietojuma – horizontāli un vertikāli,
• pēc pārsūknējamā šķidruma – ūdens, fekālie, smilšu, dubļu u.c.,
• pēc veicamā uzdevuma – vispārējas nozīmes, šahtu, iegremdējamie dziļurbuma sūkņi.…
