Pilskalni – Latvijas senvēstures liecinieki un Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa. Braucot pa Latviju katrā maršrutā iegadās braukt garām pilskalniem un nav gūti saskatīt to aprises, kas vairumā gadījumu izceļas apkārtējā ainavā.
Interesanta ir pakalnu vēsture un izmantošana latviešu kultūrā: pakalns - Jāņu ugunskura vieta vai viduslaikos karātavu kalns tiem, kas kungu uzliktos darbus nav varējuši veikt pietiekami labi un laikā.
Lai to visu uzzinātu ieteicams ekskursiju laikā izmantot vietējo gidu pakalpojumus. Tā novada vēsturi iespējams apgūt daudz labāk.
I Īss Sēlijas novada pilskalnu raksturojums
Sēlija - sēļu zeme1, kuras politiskais un militārais centrs 13.g. sākumā bija Sēlpils (castrum Selonum), kas bijusi arī patvēruma vieta visiem Daugavas pārnācējiem un iebrucējiem, sevišķi lietuviešiem ar kuriem sēļiem bija savienība un ieroču brālība. Šī iemesla dēļ bīskaps Alberts 1208. gadā kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus dot ķīlniekus, kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Ar šo militāro akciju sākās un beidzās Sēlijas iekarošana.
Par tiem tālajiem laikiem liecības atrodamas sēļu pilskalnos.
Sēlijā konstatēti 28 pilskalni2, bet tikai Sēlpils pilskalns ir pētīts pirms to appludināja uzbūvējot Pļaviņu hidroelektrostaciju. …
