Viena no novelēm, kuru es nespēju izprast bija “mērkaķis”. Šī dāma, kura nespēja atrast vīrieti un viņu neviens neapmierināja, līdz brīdim, kad viņa savu vīrieša ideālu atrada dzīvniekā- mērkaķī, ko noturēja par maskā tērptu vīrieti. Viņas sajūsma, kaisle un velme viņu iegūt beidzās traģiski, kad viņa centās mērkaķi noskūpstīt un tas sakoda viņai lūpas. Viņa sajuka prātā un citējot: “Otrā viņa nāca pie īsas samaņas, kurā varēja nojaust pilnīgu ārprātu, bet pret vakaru viņa nomira.” Šī novele nelikās interesanta un izvēlējos par to uzrakstīt tikai jocīgā satura dēļ. Manuprāt, noveles morāle būtu tāda, ka perfektais vīrietis nepastāv, bet pavisam noteikti nevajadzētu tādu meklēt mērkaķa tēlā. …
