Kā Polija, tā arī Zviedrija gribēja pārvaldīt Baltijas jūras tirdzniecības ceļus. Neviena no šīm valstīm negribēja piekāpties otrai, tādēļ karš starp abām šīm valstīm bija neizbēgams. Par kara iemeslu kļuva strīds par Zviedrijas karaļa troni. Poļu karalis Sigismunds III Vāsa, cēlies no zviedru karaļa dzimtas, 1592. g. mantoja Zviedrijas troni. Viņš bija dedzīgs katoļu piekritējs, tāpēc luteriskā zviedru muižniecība nevarēja ar to samierināties. 1599. g. Sēdremanlandes hercoga Kārļa – vecā Zviedrijas karaļa Kārļa IX – vadībā zviedru muižniecība sacēlās un gāza Sigismundu III Vāsu. Savukārt Sigismunds cerēja atgūt zaudēto troni ar poļu karaspēka palīdzību. Tā 1600. g. starp Poliju un Zviedriju sākās karš, kurš ilga 28 gadus. Kara gaitā lielākā daļa Vidzemes vācu muižnieku pievienojās luterticīgajiem zviedriem. Viņi cerēja, ka tā tiem izdosies saglabāt savus īpašumus.…
