Jāņa Poruka daiļrade ir pagrieziena punkts latviešu literatūras attīstībā. Netieši atteicies no savu priekšgājēju ierobežojošo uzskatu sloga, autors pievērsās citādam izziņas modelim – introspekcijai jeb pašnovērošanai. Poruka daiļradē uzplauka savādākas vērtību tendences; tur ieskanas tādas emocionālās dzīves parādības kā nepiepildīta, platoniska mīlestība un maksimālistiskas ambīcijas, kuras caurauž juteklisks dabas tēlu lietojums un filozofiska dzīves jēgas apcere. Viņa daiļrade atgādina lasītājiem un līdzšinējai latviešu literatūrai svarīgu dzīves fundamentu – emocionālu piepildījumu –, kuru autora delikāti attēlotie raksturi pretstata materiālam un ķermeniskam komfortam.
Būdams analītisks, kontemplatīvs domātājs, Jānis Poruks kā skaidru prioritāti sev un daiļdarbu tēliem izvirza atbildi uz jautājumu „kas es esmu?”. Tas ir pamats autora daiļrades eksistenciālai specifikai, kura caurauž visu viņa literāro darbību. …
