Frīdrihs Šillers
„Oda priekam” – fimna draudzībai
Mūža pēdējos gados talanta plaukumā F. Šillers sarakstīja lielās vēsturiskās traģēdijas un drāmas: ,,Marija Stjuarte”, ,,Orleānas jaunava”
radījis liela stila traģēdijas un drāmas. F. Šillera drāmās darbojas spēcīgi raksturi, lielu mērķu dēļ tajās cīnās spēcīgu jūtu apveltīti varoņi.
,,Laupītāji”.
Autors lugai licis zīmīgu moto: „Ko nedziedina zāles, to izdziedina dzelzs, ko neizdziedina dzelzs, to izdziedina uguns.”
Fjodors Dostojevkis
Erotikai viņa darbos ir milzīga loma, tomēr tā nav parastā romānu erotika, bet ar savu mokošo, perverso, reizēm pat sadistisko raksturu arvien pieskaras pašiem cilvēka dvēseles un dzīves būtības jautājumiem.
Dostojevska romāni ir patiesi dramatiski. Rakstnieka laikabiedri viņa romānus nereti dēvēja par traģēdijām. Un tas attiecās gan uz spēcīgo dialogu sistēmu, gan mākslinieciskajām interpretācijām laikā un telpā.
Dostojevska romānu centrā nav īstas, kaislīgas mīlestības, nav ģimenes, faktiski nav arī māju.
Onore de Balzaks
Reālists, kura darbi paver grandiozu tā laika dzīves panorāmu, atsedzot buržuāziskās sabiedrības pretrunas un iekšējo vājumu.
Radot cilvēciskās komēdijas Balzakam bija mērķis atklāt buržuāziskās sabiedrības dzīvi un radīt raksturīgus tās pārstāvjus. Viņš attēlo kā buržuāziskās sabiedrības bagātais iznīcina vājāko, kā naudas kāre izposta visu skaisto un labo, arī māksla un kultūra kalpo bagāto interesēm, valsts ierēdņi ir pērkami un rīkojas negodīgi.…
