Fizikas eksāmena špikeri. Astotais turpinājums

2.4.1.Pointinga vektors un elektromagnētisko viļņu intensitāte. 1) Pointinga vektors: Par Pointinga vektoru sauc vektoru S^ (^-vektors, augšā bultiņa). Pointinga vektors tiek saukts par Umova-Pointinga vektoru, jo vektors S^ ir analogs Umova vektoram un pirmais šo vektoru sāka lietot angļu fiziķis Dž. Pointings. Pointinga vektoru var noteikt pēc formulas: S^=(v^. Tā kā (=(1/v)EH, tad S=EH. Kā zināms, E^ perpendikulārs H^ un (E^ x H^) paralēls v^. Tas nozīmē, ka (E^ x H^) paralēls S^. Tādēļ S^=E^ x H^ (x- vektoriālais reizinājums). 2)Elektromagnētisko viļņu enerģijas plūsmas blīvuma vidējo vērtību sauc par elektromagnētisko viļņu intensitāti I. No sakarībām S^=E^ x H^ un Em~Hm~(1/r)sin( izriet, ka I~(1/r2)sin2(.
2.4.2.Ilektromagnētisko viļņu impulss un spiediens. Elektromagnētiskie viļņi iedarbojas ar zināmu spēku uz ķermeni, kas tos absorbē vai atstaro. Tas liecina, ka elektromagnētiskajiem viļņiem piemīt impulss un tie izdara spiedienu. Uz slāni, kura biezums dx un laukums L darbojas spēks dF=FvienLdx un laika sprīdī dt piešķir slānim impulsu dK=dFdt= =(0((EHLdxdt. Tajā pašā laikā šajā slānī saskaņā ar Džoula-Lenca likumu izdalās enerģija dW=(E2Ldxdt. Tādēļ dK/dW= =(0(H/E, bet H/E=µ §. Tātad dK/dW=µ §=1/v. Tas nozīmē, ka absorbētais vilnis, kura enerģija Wabs, atdod ķermenim savu impulsu K=Wabs/v. Spiediens p=(1+r)S/v, kur S - viļņu enerģijas plūsmas blīvums; v – to ātrums. Ievērojot, ka S=v(, var rakstīt p=(1+r)(, kur (- viļņu enerģijas blīvums.
2.4.3.Elektromagnētisko viļņu difrakcija un interference. Koherentiem viļņiem pārklājoties, dažās vietās novērojama viļņu savstarpēja pastiprinā-šanās, bet citās – pavājināšanās. Šo parādību sauc par viļņu interferenci. Lai rezultējošo svārstību amplitūda punktā P būtu maksimālā, t. i. vienāda ar A1+A2, jābūt spēkā nosacījumam cos((=cos((1--(2)=1, resp., (1-(2=((2k(), kur k=0;1;... (tādā gadījumā būtu interferences maksimuma nosacījums). Interferences minimuma nosacījums izpildīsies, ja svārstību amplitūda punktā P būs minimālā, t. i. cos((=cos((1-(2)=-1, resp., (1-(2=((2k-1) (. 2) Par gaismas difrakciju sauc jebkuru novirzi no gaismas taisnvirziena izplatīšanās, ja šī novirze nav saistīta ar gaismas atstarošanu laušanu u. taml. Vienkāršā-kie.…