Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.09.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 1.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 2.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 3.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 4.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 5.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 6.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 7.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 8.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 9.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 10.
  • Referāts 'Varas un pārvaldes organizācija Kurzemes hercogistē', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    2
2.  Kurzemes hercogistes statuss    3
3.  Kurzemes hercogistes varas organizācija    3
3.1.  Hercoga vara    3
3.2.  Landtāga vara    5
3.3.  Hercoga augstākā padome    6
3.4.  Virskapitāni un kapitāni    6
  Secinājumi    10
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Apgūstot studiju kursu “Latvijas valsts un tiesību vēsture” referāta tematu par varas un pārvaldes organizāciju Kurzemes hercogistē izvēlējos, jo gribēju iegūt informāciju par Kurzemes hercogistes kā valsts, kas pastāvēja vairāk nekā 200 gadus, izveidošanos, statusu, tās varas un pārvaldes organizāciju. Daudzos literatūras avotos atzīts, ka par Kurzemes hercogistes varas un pārvaldes organizāciju vēstures avotos atrodamas minimālas ziņas, dažkārt neprecīzas.
2.KURZEMES HERCOGISTES STATUSS
Zemgale un Kurzeme pēc Livonijas ordeņa sabrukuma pastāvēja kā atsevišķa valsts vairāk nekā 200 gadus (1561- 1795). Kurzemes hercogistes konstitucionālie pamati tika noteikti līgumā, kurš tika noslēgts 1561.gada 28.novembrī un 1579.gada investitūras rakstā. Bijušās Livonijas teritorijas daļa uz dienvidiem un rietumiem no Daugavas tika noformēts kā Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti –Kurzemes hercogiste). Šajos dokumentos Kurzemes hercogs nosaukts par Polijas(toreiz arī Lietuvas) karaļa vasali. Līdz ar to Kurzemes hercogiste juridiski skaitījās Polijas un Lietuvas vasaļvalsts, izņemot Piltenes autonomo apgabalu, kas atradās tiešā Polijas pārvaldē, un Grobiņas novadu. Kurzemes hercogistes teritorijā neietilpa agrākā Kurzemes bīskapijas zeme, kas kopš 1559.gada piederēja Dānijai. Pēc Polijas un Dānijas kara 1585.gadā šo teritoriju par 30000 dālderu ieguva Polija. 1611.gadā to noformēja kā Piltenes autonomo apgabalu, kas tika pakļauts tieši Polijai. Tikai Kurzemes hercogam Jēkabam izdevas uz laiku iegūt Piltenes apgabalu. Šīs tiesības gan Kurzemes hercogam atņēma 1717.gadā. Grobiņas novads arī ilgu laiku neietilpa Kurzemes hercogistes teritorijā. To Gothards fon Ketlers 1560.gadā bija ieķīlājis Prūsijas hercogam parādu nodošanai.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants