Dzejnieks pats ir atzinies savā lielajā mīlestībā Gaujā un raksturo to arī savā dzejā. Protams, man ir prieks, ka tiek novērtētas dzimtās Latvijas nacionālās vērtības, it īpaši ja to dara tik pazīstams cilvēks kā Ojārs Vācietis, taču galvenā lieta, kas mani piesaista ir dzejnieka vēlme tikt apglabātam uzkalniņā blakus Gaujas upei, no kurienes dzejnieka kapa priekšā mūžīgi pavērtos ūdens straume, kuru viņš tik ļoti bija iemīlējis. Atradīsies arī tādi, kas šo rīcību novērtēs par bezjēdzīgu, taču tās simboliskā nozīme ir ļoti labi acīmredzama. Tieši šāda apziņa un rīcības motīvs, nedaudz dziļāk padomājot, liekas tik skaists un reizē skumjš, kad saproti, ka tikai rets cilvēks spētu izdarīt ko līdzīgu. Dzejnieks pats savā dzejā norāda, ka tieši mūsu izturēšanās un emocijas īsteni parāda mūsu patieso būtību. Turklāt ir ļoti svarīgi par svarīgāko izvirzīt ne tikai sevi, bet atstāt vietu arī savai ģimenei un bērniem. …
