„Rīgas kuģis” tika atrasts pirmajos Rīgas pilsētas arheoloģiskajos izrakumos, kuri sākās 1937. gadā, aizbērtās Rīdziņas upes gultnē. Rīgas vecpilsētā sāka būvēt četras lielas sabiedriskās ēkas. Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja direktors Rauls Šnore šajās celtniecības vietās organizēja arheoloģisko izpēti. Saskaņa ar tradīciju atradumam deva vārdu „Rīgas kuģis”.
Viens no „Rīgas kuģiem ” tika atrasts 1938. gada vasarā pie pašas Rīdzenes ielas. Diemžēl par šo atradumu ir samērā trūcīgs fiksācijas materiāls – tikai viena aptuvenas shēma un īss apraksts. No tā uzzinām, ka kuģis pirms nogrimšanas bijis pa daļai sadedzis ugunsgrēkā, no tā pāri palikusi apmēram puse. No zemes izceltas septiņas kuģa brangas, no ārējā pašuvuma saglabājušies no ozolkoka , ar cirvi tēsti dēli. Labi bija saglabājies kuģa priekšgals. Līdz mūsdienām neviena no šī kuģa detaļām nav saglabājusies. Visticamāk, ka atrastā kuģa vraks varēja būt viens no tiek daudzajiem vācu tirgotāju kuģiem- pirmajām kogēm, kas no Lībekas vai Visbijas 13.gadsimtā apmeklēja Rīgas ostu.
Tajā paša vasarā sākās plašāki arheoloģiskie izrakumi, teritorijas laukums, kurā notika šie izrakumi pārsniedza 1000 kvadrātmetrus. …
