Vērtējums:
Publicēts: 26.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Austrija', 1.
  • Referāts 'Austrija', 2.
  • Referāts 'Austrija', 3.
  • Referāts 'Austrija', 4.
  • Referāts 'Austrija', 5.
  • Referāts 'Austrija', 6.
  • Referāts 'Austrija', 7.
  • Referāts 'Austrija', 8.
  • Referāts 'Austrija', 9.
  • Referāts 'Austrija', 10.
  • Referāts 'Austrija', 11.
  • Referāts 'Austrija', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Austrija    2
  Austrijas ekonomika    3
  Austrijas politiskā sistēma    4
  Lauksaimniecība Austrijā    4
  Uzņēmējdarbības vide    6
  Latvijas - Austrija tirdzniecība un investīcijas    7
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Globālās finanšu krīzes ietekme uz Austrijas ekonomiku ir bijusi salīdzinoši ierobežota, lai gan finanšu sektors cieta milzīgus peļņas zaudējumus, jo īpaši saistībā ar banku ārvalstu darbībām Centrāleiropā un Austrumeiropā 2008. gadā. Tā kā Austrijas ekonomika ir neliela un spēcīgi orientēta uz eksportu, globālā lejupslīde to ietekmē galvenokārt saistībā ar starptautiskās tirdzniecības kritumu, kas 2009. gadā izraisa ārējā pieprasījuma samazināšanos. Paredzams, ka visvairāk cietīs ražošanas nozare, jo sagaidāms, ka preču eksports strauji samazināsies un līdz ar to samazināsies arī privātie kapitālieguldījumi.
Bezdarba līmenis līdz šim nav ievērojami paaugstinājies pateicoties tam, ka ir samazināts virsstundu darbs un tiek izmantots saīsināts darba laiks. Tomēr notiekot ekonomikas lejupslīdei, paredzams, ka bezdarba līmenis strauji palielināsies no 3,8 %
2008. gadā līdz 7 % 2010. gadā. Tādējādi uz Austrijas valsts finansēm ievērojamu iespaidu atstās būtiski valsts ieņēmumu zaudējumi un papildu izdevumi automātisko stabilizatoru dēļ (2009. gadam tie prognozēti 2¼ % apmērā no IKP) un diskrecionāro pasākumu dēļ (2009. gadam tie prognozēti 1¼ % apmērā no IKP), lai saglabātu uzņēmējdarbību un mājsaimniecību ieņēmumus un stabilizētu finanšu tirgus.)1
2008. gadā valsts budžeta deficīts (0,4 % no IKP) bija nedaudz zemāks salīdzinājumā ar stabilitātes programmas iepriekšējā atjauninājumā noteikto mērķi – 0,6 % no IKP. Budžeta izpilde ieņēmumu puse bija augstāka par plānoto, ko galvenokārt noteica pārnesums no 2007. gada.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants