-
Kardiovaskulāro slimību sekundārās profilakses aprūpes modelis
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Apzīmējumu saraksts | 4 | |
Ievads | 5 | |
1. | Profilakses līmeņi, to iedalījums un pielietojums | 7 |
2. | Kardiovaskulāro slimību sekundārā profilakse | 10 |
3. | KVS sekundārās profilakses vadlīniju interpretācija | 14 |
4. | V.Hendersones pamatvajadzību nodrošināšanas teorija, tās saistība ar KVS sekundāro profilaksi | 15 |
Pētījuma rezultāti un datu analīze | 18 | |
Secinājumi un ieteikumi | 32 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 33 | |
Pielikums Nr.1 | 36 | |
Tab. Profilakses līmeņi | 36 | |
Pielikums Nr.2 | 38 | |
Tab. Vispārējs modelis hronisku slimību profilaksei un kontrolei | 38 | |
Pielikums Nr.3. | 39 | |
Tab. Faktori, kas ir jānosaka, lai konstatētu kardiovaskulāro risku | 39 | |
Pielikums Nr.4. | 41 | |
Pētījuma protokols | 41 | |
Pielikums Nr.5. | 42 | |
Iesniegums atļaujai par pētījuma veikšanu | 42 | |
Pielikums Nr.6. | 43 | |
Vadlīnijas kardiovaskulāro slimību sekundārās profilakses aprūpes modelim | 43 |
Saslimstība ar kardiovaskulārajām jeb sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ieteikumi, kā izvairīties un uzlabot veselības stāvokli, nezaudē aktualitāti. Pasaulē katru gadu no KSS mirst 7,2 miljoni cilvēku, un 2020. gadā šis skaitlis sasniegs 11,1 miljonus (2). Latvijā 2004. gadā nāves iemesls 55,9% gadījumu bija sirds un asinsvadu slimības, 2008.gadā pirmreizēji reģistrēto saslimšanu skaits bija palielinājies un kopumā Latvijā saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām ir ļoti augsta. Reģistrētas 68888 saslimšanas (2007.gadā – 63222 saslimšanas) un pavisam dinamiskā novērošanā bija 361 278 (2007.gadā – 430793 pacientu) ar sirds un asinsvadu slimībām (3,4). Esošajā situācijā, kad daļa Latvijas veselības iestādes tiek slēgtas vai ievērojami samazināts stacionāro pacientu un personāla skaits, nav ziņu, ka saslimušo skaits būtu līdz ar to samazinājies. Tas liecina, ka aprūpe savu nozīmi nav zaudējusi. …
Bakalaura darba tēma – Kardiovaskulāro slimību sekundārās profilakses aprūpes modelis. Tēmas aktualitāti nosaka augstā saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām Latvijā un tas, ka saslimstība tiek atklāta pacientiem, kas jaunāki par vispārpieņemto riska vecumu. Darba mērķis ir izpētīt pacienta vajadzību nodrošināšanu kardioloģijas nodaļā un izveidot vadlīnijas kardiovaskulāro slimību sekundārās profilakses aprūpes plāna realizēšanai.