Latvijas Valsts budžets

Ēnu ekonomika veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, kā arī tās dēļ pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā. Ēnu ekonomikai pastāv dažādas metodes tās apjoma aprēķināšanai. Tās, protams, nevar uzskatīt par precīzām un metožu rezultātus savā starpā nevar salīdzināt, jo iznākumi būs aptuveni, bieži pat ļoti atšķirīgi, dažreiz pat pretēji. Latvijā šobrīd krīzes dēļ tiek veikta budžeta konsolidācija, bet, ja varētu mazināt ēnu ekonomiku, palielinātos nodokļu nomaksa un valsts rīcībā būtu pietiekami līdzekļu, nebūtu jādomā par drastiskiem izdevumu samazināšanas pasākumiem, kuri skar gan iedzīvotāju ienākumu līmeni, gan saņemto pakalpojumu līmeni.
Protams, domāju, ka mēs visi grēkojam, šajā ziņā, pieverot acis uz dažiem it kā sīkumiem (es, piemēram, maksāju skaidrā naudā savai frizierei, uzliekot visu atbildību viņai pašai, vai viņa nomaksās no šīs summas nodokli vai nē), un es apšaubu vai tik drīz tas mūsu valstī mainīsies, jo mūsu sabiedrība nav tam gatava. Bieži vien ēnu ekonomika tiek uztverta kā normāla, jo joprojām neuzticamies valsts varai un oficiālajām struktūrām, tāpat daudzi nesaprot, kur tiek tērēta nodokļu nauda, domā, ka to vienkārši tērē ministri kaut kādās mistikās lietās. Patiesībā, katrs eiro, kuru iemaksā valsts budžetā ir svarīgs, lai valsts varētu nodrošināt mums būtiskākās funkcijas.
…