Tēmas izvēlē noteicošais bija tas, ka tiesībsargājošajās instancēs pati strādāju un līdz ar to arī no personīgas darba pieredzes vēlos izvērt tiesībsargājošo institūciju tendenci uz savu – īpašu morāles normu izveidi, kopīgo un atšķirīgo, lielāku uzmanību pievēršot tiesām, prokuratūrām un policijai, kā arī skaidrojumam, kas ir profesionālā ētika.
Profesionālā ētika –profesionālā morāle. Uzvedības komplekss, kurš nodrošina tikumisku raksturu savstarpējām attiecībām, kuru avots ir profesionālā darbība. Kā ētikas paveids ietver praktiskus apsvērumus, pieredzi un apceri, kā optimizēt attiecības darba vidē, kā gūt jēgu tajā cilvēka dzīves jomā, kam atvēlēta liela mūža daļa – proti, profesionālās lomas izpildījumā. Profesionālajā ētikā ir pievērsta uzmanība tām situācijām, kurās atklājās morālās saistības attieksmē pret valsti, firmu, iestādi, kolēģiem, apmeklētājiem, pret darbu un visbeidzot sevi pašu.
Tiesībsargājošo instanču darbība balstās uz normatīvo aktu izpildi un ievērošanu, kas zināmā mērā saistīts ar sava veida birokrātismu. Apmeklētāji tiek sūtīti no kabineta uz kabinetu, neuzklausot ierašanās iemeslus, problēmu risināšana ir vispusēja, darbinieku attieksme - augstprātīga, doto pilnvaru pārsniegšana, ne tikai saskarsmē ar iedzīvotājiem, bet arī ar kolēģiem.
Profesionālās ētikas funkcijas:
risināt problēmas, ko nerisina likums (par taisnīgumu),
vienkāršot attiecības starp profesionāļiem un klientiem,
profesionālā noslēpuma neizpaušana trešajām personām, konfidencialitātes princips,
noteikt darbības principus (visu ētikas kodeksu vienojošie pamatprincipi – neatkarība, godīgums, taisnīgums, uzticība, konfidencialitātes princips).…
