Parlamentārā, prezidentālā un pusprezidentālā pārvalde ir viens no galveniem jautājumiem, kas ir saistīts ar demokrātijas konsolidācijas procesu. Demokrātijas konsolidācijas process ir saistīts ar daudziem nosacījumiem un pārvaldes veids arī ir viens no demokrātijas konsolidācijas procesa nosacījumiem. Zem šī pārvaldes tipa jēdziena var minēt to, kādās attiecības pastāv starp likumdevējvaru un izpildvaru un kādā veidā šis attiecības ietekme demokrātijas konsolidācijas procesu. Lai to dziļāk izpētītu, vajadzētu dziļāk ieskatīties parlamentārā, prezidentālā un pusprezidentālā pārvaldē.
Vispirms, vajadzētu pieskarties parlamentārai un prezidentālais pārvaldes formām un to kādā veidā šis divas pārvaldes sistēmas apraksta A. Lipharts. Parlamentārai un prezidentālai pārvaldes sistēmām pastāv trīs būtiskās atšķirības. Pirmā būtiskā atšķirība ir tāda, kā parlamentārā pārvaldes sistēmā valdības galva ir ministru prezidents un viņam ir ļoti plašas pilnvaras. Savukārt, prezidentam galvenokārt ir pārstāvnieciskās funkcijas un tādas funkcijas, kas īpaši neietekmepārvlades sistēmu. Prezidents tiek ievēlēts nevis tautas vēlēšanās, bet gan to ievēl parlaments. Tomēr, kas attiecās uz prezidentālu pārvaldes sistēmu, tāds šeit prezidentam ir plašas pilnvaras un ļoti liela ietekme uz pārvaldes procesu.1 Otrā būtiskā atšķirība attiecās uz to, kādā veidā notiek prezidenta vēlēšanas un kā notiek valdības sastādīšana. Parlamentārā pārvaldes sistēmā prezidentu ievēl parlaments. Šajā pārvaldes sistēmā ministru prezidenta kandidātu izvirza prezidents un kad ministru prezidents sastāda savu valdību, to valdību ir jāakceptē parlamentam.…
