Runājot par E. Ādamsona novelēm, es saskatīju sevi novelē „ Jāšana uz lauvas”, līdzīgi kā Teodors Alpers (galvenais varonis) dažkārt es meklēju problēmas tur, kur viņas īstenībā nav. Neuzticība kas rodas bez pamata, apvieno mani ar noveles galveno varoni. Teodors ir labs piemērs tam, kā smalkās kaites var novest cilvēku līdz pilnīgi neloģiskai rīcībai. Šī novele parāda arī to, cik svarīga ir uzticība attiecībās un mūsu pašu domas.
Vēl viena novele ar savu īpašo domu un morāli bija „ Abukaka krišana”, kas kārtējo reizi lika man aizdomāties par to, cik svarīgi šajā dzīvē ir darīt nevis to ko vajag, bet to ko es pati vēlos.…
