Autors grāmatu veltījis lēmumu pieņemšanas procesam Kubas raķešu krīzes laikā. Grāmatā tiek izmantoti trīs dažādas pieejas procesa pieņemšanas skaidrojumam. Attiecīgi katrs modelis tiek izmantots, lai aplūkotu galvenos jautājumus sakarā ar Kubas raķešu krīzi: PSRS lēmumu par raķešu izvietošanu, ASV lēmumu sākt blokādi un PSRS lēmumu raķetes aizvest.
Ievadā autors norāda, ka mūsdienās lielākoties, skaidrojot lēmuma pieņemšanu, tiek pieņemts, ka tas ir kādas personas mērķtiecīga rīcība. Bieži tāpēc tiek ignorēta birokrātijas loma un vispār tas, ka lēmuma pieņemšanā ir iesaistīti daudzi dažādi spēki. Šeit viņš arī raksta par trīs argumentiem, kas ir viņa darba pamatā. Pirmkārt, profesionāli ārlietu pētnieki un arī vienkārši nespeciālisti lielākoties domā nešaubīgu modeļu ietvaros, kas tad arī nosaku viņu secinājumu saturu. Viņi parasti nepielieto teorētisku pamatojumu, bet vadās pēc nepamatotiem priekšstatiem par paredzamiem tipiem, galvenajām problēmām un būtiskajiem pierādījumiem. Otrkārt, vairums pētnieku situāciju skaidro un paredz saskaņā ar pamata konceptuālo modeli, ko autors sauc par „klasisko” modeli jeb racionālā aktiera modeli. Šie pētnieki runā par lēmumiem kā racionālu valsts izvēli, mēģinot sasniegt kādu mērķi.…
