-
Ontoloģija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Ontoloģija | 4 | |
| Eksistence | 4 | |
| Eksistence nav īpašība | 4 | |
| Ontoloģiskās pozīcijas | 5 | |
| Ontoloģiskais arguments | 5 | |
| Esamība | 6 | |
| Esamības problēma | 6 | |
| Cilvēks | 7 | |
| Cilvēka esamība lietu pasaulē | 7 | |
| Humānisms kā ētikas un filozofijas kategorija | 8 | |
| Uzskats par cilvēku gadsimtu maiņā | 8 | |
| Ko par cilvēku domā viņi – Platns, Nīče, Kants | 9 | |
| Viss pastāv – ir, bija un būs | 10 | |
| Pasaules esamība – tas vienotības priekšnoteikums | 10 | |
| Lietu, procesu un dabas stāvokļu esamība | 11 | |
| Individualizētā garīgā esamība | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 13 |
Ontoloģija (gr.val. ontos – būtiskais, logos – vārds, mācība) – mācība par būtisko, par Esamību
Eksistence
Zinātnes nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu. Eksistence ir pilnības atribūts. Esamība ir faktisko esamību jeb eksistenci šķir no iedomājamās esamības jeb subsistences. Ideālistiskie filozofi sliecas uzskatīt, ka esamībai ir ne tikai dažādi veidi, bet arī dažādas pakāpes. Kvains pauž viedokli, ka formālās loģikas sistēmā „Būt nozīmē būt par mainīga lieluma vērtību”, proti, būt jeb eksistēt vienmēr nozīmē būt apveltītam ar kādu īpašību jeb pazīmi.
Eksistence nav īpašība
Vecpuisi varam definēt kā neprecētu vīrieti. Būt neprecētam – tā ir vecpuiša būtiska īpašība. Izteikums „vecpuiši eksistē” vecpuišiem nepiešķir nekādu papildu īpašību. Eksistence nav pielīdzināma īpašībai „būt neprecētam” – pirms tu vari būt precēts vai neprecēts, tev jāeksistē, savukārt vecpuiša jēdziens ir un paliek, kāds bijis, neatkarīgi no tā, vai kāds vecpuisis patiešām pastāv.
Ja līdzīgi domājam par ontoloģisko argumentu, redzam, kādu kļūdu pieļāvuši tā veidotāji. Viņuprāt, Dieva esamība ir vēl viena viņam vai viņai piemītoša īpašība līdztekus viszināšanai vai visvarenībai. Bet Dievs nevar būt viszinošs vai visvarens, ja neeksistē. Tātad, definējot Dievu, mēs jau pieņemam, ka viņš vai viņa eksistē. Ja iekļaujam eksistenci ideālas būtnes būtisko īpašību sarakstā, mēs pieļaujam kļūdu, jo eksistenci klasificējam kā īpašību, nevis kā priekšnoteikumu tam, lai kaut kas vispār varētu būt apveltīts ar kādām īpašībām.…
Esamību neveido atsevišķu, reālu pastāvošu lietu kopums. Esamība nav arī lietu īpašība. Būt nozīmē daudz ko vairāk nekā tādas īpašības kā, piemēram, lieta ir sarkana, tieva, skāba. Rietumu filozofijā pastāv uzskats, ka patiesība rodas tad, kad domāšana sakrīt ar esamību. Tādējādi tas, kas pastāv un tiek patiesi domāts, ir viens un tas pats. Sengrieķu filozofija uzskata, ka šie abi aspekti kopā (pastāvēšana un patiesa domāšana) ir labais. Labais nozīmē gan sakārtotību, gan tai atbilstoša cilvēka domas stāvokli. Līdz ar to mācība par esamību (ko sauc par ontoloģiju) saistās ar izziņas un morāles jautājumiem. Prasme domāt esamību liecina par prasmi filozofēt un spēju pacelties pāri ikdienišķam uztveres līmenim, saplūstot ar pasaules norisēm un kārtību.
