Kā nelaimes nesējs latviešu zemei nāk šis gadsimts. No 1600. līdz 1629. g. pa Latviju plosās poļu-zviedru karš. Polijā par karali bija kļuvis Zviedrijas ķēniņdēls Sigismunds III, un, kad tēvs nomira, tas gribēja būt arī Zviedrijas ķēniņš. Bet Sigismunds bija katolis un muižnieku draugs, tāpēc luterāniskie un brīvie zviedri tam pretojās un panāca Sigismunda atcelšanu no Zviedrijas troņa. Sigismunds tad sāka karu pret Zviedriju, kas tika izkarots mūsu dzimtenē. Kara laime svārstījās drīz vienā, drīz otrā pusē līdz 1621. g.; tad Gustavam Ādolfam izdodas ieņemt Rīgu un Vidzemi. 1629. g. noslēdza mieru un Latviju sadalīja trijās daļās. Kurzeme palika arī turpmāk luterāniska hercogiste, Vidzeme nāca zviedru rokās, kas arī bija luterticīgi, bet Latgale palika katoļticīgiem poļiem.…
