-
Komunikatīvās problēmas skolēnu saziņā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Teorētiskā daļa | 4 | |
1. | Saziņas jēdziens un tās pamatelementi | 4 |
1.2. | Starppersonu komunikācijas definīcija un stili | 6 |
2. | Komunikatīvās barjeras definīcija | 8 |
2.1. | Komunikatīvo barjeru iedalījums | 8 |
2.2. | Komunikācijas uzlabošana | 11 |
2.2.1. | D. Karnegi noteikumi efektīvai saskarsmei | 12 |
3. | Neverbālās komunikācijas līdzekļi | 15 |
Praktiskā daļa | 17 | |
4. | Starppersonu komunikatīvās problēmas Daugavpils Valsts ģimnāzijā | 17 |
4.1. | Komunikatīvās problēmas skolēnu starpā | 19 |
4.2. | Komunikatīvās problēmas starp skolēnu un skolotāju | 21 |
4.3. | Komunikatīvās problēmas starp skolēnu un viņa vecākiem | 23 |
5. | Visbiežāk sastopamās komunikatīvās barjeras Daugavpils Valsts ģimnāzijā un to novēršana | 25 |
6. | Žestu valodas nozīme komunikācijas procesā | 28 |
Secinājumi | 29 | |
Izmantotā literatūra | 30 | |
Anotācija | 31 | |
Annotation | 32 |
Teorētiskā daļa
1.Saziņas jēdziens un tās pamatelementi
Vārdus „komunikācija” un „saziņa” katrs cilvēks uztver dažādi. Tas ir atkarīgs no cilvēka dzīves pieredzes, tātad arī vecuma, rakstura, zināšanām, profesijas un citiem būtiskiem apstākļiem. Pašsaprotami, ka katram cilvēkam komunikācija asociējas ar sarunu, valodu. Cilvēka valoda, vārdu krājums ir svarīgākie aspekti efektīvai komunikācijai cilvēku starpā.
Jēdzieni saziņa un komunikācija ir cieši saistīti savā starpā. Var teikt, ka tie ir sinonīmi, bet tos izskaidro dažādi.
Saziņa tiek definēta kā pastāvīga divpusēja informācijas apmaiņa starp lēmumu pieņēmējiem un plašu sabiedrību.[1, 65]
Saziņas svarīgākās funkcijas ir padarīt informāciju pieejamu plašai sabiedrībai, izvirzīt atsevišķas problēmas sabiedrības uzmanības centrā, padarot tās par politiskajām prioritātēm, iesaistīt sabiedrību atsevišķu problēmu apspriešanā un risināšanā, informēt par jaunumiem dažādās sfērās, veicināt domu un zināšanu apmaiņu, ietekmēt sabiedrības uzvedību un attieksmi.[4]
Saziņas uzdevums ir sniegt ticamu, saprotamu un svarīgu informāciju, kuru cilvēki varētu kritiski uztvert un vērtēt un kura kalpotu par pamatu tālāku saziņas procesu attīstībai sabiedrībā, kas savukārt palīdzētu tuvināt problēmu risinājumus.…
Katru dienu katrs no mums saskaras ar citiem cilvēkiem. Mēs runājam vai arī mūsu saziņa izpaužas kā parasts acu kontakts. Cilvēkam pati svarīgākā spēja ir komunicēt ar apkārtējiem. Ikdienā, tas liekas pats par sevi saprotams, bet, kad vēlies kādam kaut ko iemācīt, ir jāmāk to darīt pēc iespējas labāk. Ja cilvēks stāsta kaut ko, bet nemāk precīzi noformulēt lietas, stāsta nenozīmīgas lietas, aizmirstot par svarīgākajām, tad no sarunas nav jēgas, tā tiek tērēts dārgais laiks. Būtiski ir pilnveidot savas valodas prasmes- paplašināt savu vārdu krājumu, izkopt savu valodu, neatkārtot savas gramatiskās kļūdas. Komunikatīvās barjeras ir iemesli neefektīvai komunikācijai. Svarīgi ir apzināties to rašanās cēloņus, lai varētu izrisināt komunikatīvās problēmas. Šo problēmu risināšanai ir vairāki veidi, tomēr katram cilvēkam tas ir individuāli. Šajā darbā sīkāk apskatīšu komunikatīvās problēmas ar kurām visbiežāk sastopas jaunieši, kā arī veikšu analīzi pusaudžu vidū (no 16 līdz 19 gadiem) par saziņu, komunikatīvām barjerām un problēmām, to ietekmi un informācijas pieejamību. Veiksim arī skolēnu komunikatīvo problēmu analīzi.