19. gs. beigās pārmaiņas izglītībā pieprasīja ne tikai politiķi un izglītības profesionāļi, bet visplašākā sabiedrība. Visa sabiedrība sāka izjust atbildību par uzlabojumiem izglītībā. Par izglītību runāja vēlēšanu kampaņās, tās jautājumi izraisīja strīdus politiskajās partijās. Presē rakstīja par krīzi izglītībā, tika pieprasītas ne tikai reformas, bet revolūcija. „ Veco skolu” tēlaini salīdzināja ar benzīna uzpildes staciju, kur zināšanas tiek „ ielietas” no ārpuses. …
