-
Veselības socioloģija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | VESELĪBAS (MEDICĪNAS) SOCIOLOĢIJAS RAŠANĀS | 4 |
| 2. | KO PĒTA MEDICĪNAS SOCIOLOĢIJA UN KĀDI IR TĀS GALVENIE UZDEVUMI | 5 |
| 3. | SLIMĪBAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA | 7 |
| 4. | MEDICĪNAS SOCIOLOĢIJAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA | 9 |
| 5. | MEDICĪNAS SOCIOLOĢIJAS ATTĪSTĪBU VAR IEDALĪT VAIRĀKOS POSMOS | 10 |
| 6. | VESELĪBA UN SABIEDRISKĀ ATTĪSTĪBA | 12 |
| 7. | VESELĪBAS AIZSARDZĪBA | 13 |
| 7.1. | Veselības aizsardzības un sociālās aprūpes SVID | 13 |
| 7.2. | Veselības aizsardzības un aprūpes nozīme un interpretācija | 14 |
| 8. | SLIMĪBAS UN VESELĪBAS SOCIĀLIE FAKTORI | 16 |
| NOBEIGUMS | 17 | |
| IZMANTOJAMĀ LITERATŪRA | 18 |
Mūsdienu nozaru socioloģijā svarīgu vietu ieņem medicīnas un veselības socioloģija. Viena no pamatīpatnībām šai nozarei ir tās starpnozaru raksturs. Medicīnas un veselības socioloģijas rašanās ir cieši saistīta ne tikai ar medicīnas zinātnes sasniegumiem(sociālā higiēna, epidemioloģija, veselības aizsardzības organizācijas u.c.) un socioloģijas sasniegumiem(sociālā ģimene, sociālais darbs, vides socioloģija, fenomenoloģija u.c.), bet arī ar tādām nozarēm kā psiholoģija, semiotika, kulturoloģija, antropoloģija, ekonomika u.c.
20. gadsimta 50-os gados ASV, vēlāk arī Lielbritānijā(70-os PSRS) izstrādājas jauna zinātnes nozare – medicīnas socioloģija. No tās rašanās brīža parādījās divdomība terminoloģijā, kas ir saistīta ar divām pieejām:
Socioloģija medicīnā –(medicīnas socioloģija), bāzējas uz medicīnas palīdzības modeļa un atspoguļo medicīnas un sabiedriski politisko struktūru līderību problemātisko tematu noteikšanai.…
Cilvēks pēc savas dabas ir diezgan bailīga, tomēr sevi mīloša būtne un līdz ar to nevēlas , ka kāds viņam dara pāri, ietekmē sociālie faktori, kas nav prognozējami, kuru sekas var izsaukt viņos nedrošības sajūtu. Viena no cilvēku vajadzībām ir vajadzība pēc drošuma, stabilitātes, bet nesaņemot šāda veida vajadzību izveidojas konflikts ar apkārtējo vidi- sabiedrību. Veselības sistēmas loma ir atgriezt cilvēkus normālā sociālā funkcionēšanā. Jebkurš slims (vai nevesels indivīds) nevar sniegt tāda paša līmeņa atdevi sabiedrības labā, kā vesels, līdz ar to, pati sabiedrība ir ieinteresēta veicināt indivīda atveseļošanos. Tādējādi svarīgi ir ne tikai būt veselam, bet arī zināt, kādā veidā mūsdienās veselība sekmē indivīda pašizaugsmi un progresivitāti jebkurā dzīves jomā.
