Ekonomikas teorija kā sabiedriska zinātne izveidojās tikai 18.gs. Jēdziens ekonomika ir aizgūts no grieķu valodas vārda oikonomia, kas sastāv no diviem vārdiem : oikos – māja, mājsaimniecība un nomos – likums. Tieši to varētu tulkot kā „māku pārvaldīt mājas saimniecību”, bet tas nav domāts kā pārvaldīt individuālu mājas saimniecību, bet gan mājsaimniecību sabiedrības mērogā. Lai gan ekonomika kā zinātne izveidojās tikai 18.gadsimtā, par pirmo ekonomistu tiek uzskatīts Aristotelis (384.-322.g.p.m.ē.). Viņš analizēja galvenās ekonomiskās parādības un likumsakarības tā laika sabiedrībā. Aristotelim ekonomika bija dabiska saimnieciska darbība, kas saistīta ar dzīvei nepieciešamo produktu ražošanu un maiņu. Taču sengrieķiem vēl neizdodas radīt ekonomikas teoriju kā zinātni. Politiskā ekonomija ir zinātne par sabiedrības saimnieciskās dzīves likumsakarībām. Politisko ekonomiju kā ekonomikas teorijas nosaukumu 17. gs. sākumā ieviesa franču ekonomists A. Monkretjēns. Politiskās ekonomijas teoriju attīstīja ekonomikas klasiķi Ā. Smits, D. Rikardo, Dž. S. Mils u. c. Politiskā ekonomija bija ekonomikas zinātnes nosaukums līdz 19. gs. beigām, kad to sāka aizstāt termini “ekonomika”, “ekonomikas teorija”.1
Aristotelis bija tas, kas zinātnē ieviesa terminu hrematistika, kuru viņš pretstatīja ekonomijai. Ekonomija, pēc Aristoteļa domām, ir mācība par saimniekošanu, kura ir vērsta uz cilvēku saimniekošanu. …
