Prūšu reliģija bija uz baltu mitoloģijas bāzes veidojusies reliģisko uzskatu sistēma. Vairākās hronikās ir sastopamas ziņas par senprūšu svētbirzīm, kurās cilvēki neesot ne cirtuši kokus, ne pļāvuši, ne medījuši dzīvniekus. Ļaudis pat nedrīkstējuši tur ieiet, neupurējot dieviem. Dominēja 3 galvenās dievības: Pērkons (Parkūns), Patrimps un Pikuls. Viņu izskats un funkcijas atbilst trim galvenajām norisēm dabā un cilvēka dzīvē - dzimšanai/augšanai, briedumam, vītumam/nāvei. Senrakstos minēti daudzi senprūšu zemākie dievi un mītiskās būtnes: Kurķis - labības dievs, kurš mājojis pēdējā nopļautajā labības kūlī tāpat kā senlatviešu Jumis; Aušauts - veselības dievs, Pilvītis - bagātības dievs, Bārdaits - kuģotāju dievs u. c.. Nevar būt nekādu šaubu, ka indoeiropiešiem un viņu senčiem bijuši dievi pirms tiem, kas uzskatāmi par raksturīgiem šo tautu mitoloģijā. Daudzi pārveidojušies vai pazuduši gadu tūkstošu ritējumā. Starp saglabātajiem kā galvenais jāmin Deiwas. Vārds cēlies no spožo, mirdzošo dienas debesu apzīmējuma. Baltu valodās tas saglabājies vislabāk: senprūšu Deiws, lietuviešu Dievas, latviešu Dievs. Senajiem prūšiem Deiws bija Ukapirms – Vispirmais jeb Visupirmais.…
