Konfidencialitāte ir viena no trīs Zvērinātu advokātu ētikas pamatprincipiem. Advokāts nedrīkst izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisku palīdzību, pat tad, ja viņš ir pārstājis būt klienta padomdevējs un neved tā lietas. Šis pienākums attiecas arī uz advokātu palīgiem un personālu. Jebkurai rakstiskai vai mutiskai informācijas apmaiņai starp advokātiem, kā arī starp advokātu un viņa klientiem, ja tā ir saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu, jābūt konfidenciālai.
Jurista un klienta attiecību ētiskie principi, jeb trīs stūrakmeņi – neatkarība, uzticība, konfidencialitāte – kas kalpo kā drošs pamats jurista un klienta saskarsmei. Andris Rubenis savā grāmatā ir teicis: „ Ētika ir mācība, kuras priekšmets ir faktiskā vai iespējamā morāle; savukārt morāle ir likumu, normu un vērtību sistēma, kas nosaka to, kāda rīcība tiek uzskatīta par tikumiski labu, noteiktas sabiedrības ietvaros.” Lūk, šis citāts no A.Rubeņa grāmatas viennozīmīgi apstiprina manu pārliecību. Ētika mūs māca morālei, māca ievērot kaut dažas vērtību sistēmas. Kas gan var būt vēl svarīgāks cilvēku attiecībās, ja ne neatkarība, ja ne uzticība, godīgums pret sevi un otru, spēja būt uzticamam. Šīs vienkāršās, pašas par sevi saprotamās, lietas ir ierakstītas Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā. Es uzskatu, ka jurista ētiskie principi nemaz neļauj viņam savādāk strādāt, un kodekss profesionālam, sevi cienošam juristam kalpo tikai kā atgādinājums, tam, ka viņš nepārtraukti atrodas mijiedarbībā ar kādu, kas viņam uzticas un paļaujas uz viņa profesionalitāti.
…
