Multikulturālisma jēdziens attīstījās XX gadsimta 70. gadu sākumā un uzreiz guva gan kaismīgus atbalstītājus, gan skeptiski noskaņotus oponentus. Pirmie multikulturālismā saskata etnisko konfliktu novērošanas iespēju un sabiedrības saliedētības faktoru, otrie iebilst, ka tas drīzāk veicina kultūrvides sadrumstalotību un mazākumtautību “geto” veidošanos, kā arī kavē mazākumtautību grupu integrāciju sabiedrībā.
Grūti sniegt visaptverošu multikulturālisma definīciju tā plašā lietojuma dēļ. Var runāt par multikulturālu politiku, multikulturālu izglītību, multikulturālu vēsturi, multikulturālu psiholoģiju. ”Dažādības cildināšana visās sabiedrības dzīves jomās”, tā ir viena no biežāk lietotajām definīcijām. Pēc Vila Kimlikas domām, “termins “multikulturāls” aptver dažādas kultūras plurālisma formas, un katra no tām izvirza savus izaicinājumus.” Taču , manuprāt, visvienkāršākā definīcija ir –kultūru daudzveidība. Multikulturālisms Latvijā vēl aizvien ir samērā jauna parādība. Debates par multikulturālisma tēmu joprojām turpinās, bet pēdējos trīsdesmit gados multikulturālisms ir ietverts Kanādas, Austrālijas, ASV, Lielbritānijas, Vācijas un daudzu citu valstu sabiedrības politikā, aptverot dažādus sociālās dzīves aspektus, izglītību tajā skaitā. Multikulturālisma teorija izglītībā tiek izmantota gan, runājot par dažādu tautību un rasu skolēnu pārstāvniecībām klasē, gan mācību saturu. …
