Galvenā lugā risinātā problēma ir sevis meklēšana. Pērs Gints visas lugas gaitā cenšas nepazaudēt sevi. Pērs Gints vēlas līdz galam un vienmēr būt viņš pats. Pērs Gints bija sapņotājs, kuram nebija striktas robežas starp sapņu pasauli un realitāti. Viņš bija ļoti pašpārliecināts, viņš pats ticēja saviem sapņiem un lika noticēt tiem arī citiem. Pērs Gints mācēja pārliecināt citus, viņš spēja iespaidot klausītāju. Ne reizi vien Pērs Gints izkļuva no bīstamām situācijām, pateicoties savam talantam (piem. Tika prom no troļļiem). Arī Pērs pats saprot, ka svarīgi ir nepazaudēt sevi. Pērs apgalvo, ka ,,ja visu zemi iegūt spētu tu, bet pats sevi pazaudētu, tad gūtu tikai tukšumu’’. Pērs ir mantkārīgs, viņš dzīvē daudz ko grib sasniegt, bet tai pašā laikā viņš saprot, ka nedrīkst pazaudēt pats sevi. Lugas beigās Pērs apstulbst, jo saprot, ka ir nodevis pats sevi. Kad Pērs lūdz Trollim apliecināt, ka viņš vienmēr ir bijis viņš pats, Trollis apgalvo, ka Pērs visu šo laiku ir bijis trollis, jo tika apveltīts ar troļļu dzīves jēgu (‘’Esi trollis tikai; un tad – diezgan!’’). …
