Lielvārdes tērpi valkāti Rīgas apriņķa dienvidaustrumu stūrī – Lielvārdes, Rembates, Lēdmanes un daļēji arī Kokneses pagastā. Šeit jūtama liela Augšzemes novada ietekme.
Lielvārdes krekliem bija diezgan plata, atlokāma apkakle un šauras aproces piedurkņu dūrgalos. Kreklus greznoja ar baltu diegu rakstiem un samērā nelieliem izvilkumiem, parasti apkakles galos un piedurkņu augšgalā.Pie kakla kreklu sasprauda ar mazu, sarkaniem vai zaļiem stikla akmentiņiem rotātu sudraba saktiņu. Jaunākos laikos ieviesās paradums krekla krūtis aizpogāt ar baltām podziņām vai pie kakla sasiet ar baltu saitiņu.
Lielvārdes novadā brunčus parasti auda koši sarkanā pamatā ar melnām un baltām rūtīm, tos šuva kopā ar ņieburam līdzīgu augšdaļu, atstājot redzamu kā krekla priekšpusi, tā piedurkņu augšdaļu.
Lielvārdes goda jostas ar sīko un un bagāto rakstu atšķiras no visām pārējām Latvijas jostām. Jostas ir 7 – 10 cm platas, unikālas, ar sarežģītiem maiņu rakstiem sarkanā un baltā krāsā. Ap vidu liekot, jostu ņēma divas reizes apkārt un priekšā, vidū vai arī sānos sasēja mezglā. Gali nokarājās apmēram līdz ceļgalu vietai vai pat vēl zemāk.
Villaines ir baltas, nerotātas, ar ieaustām sarkanām svītrām visapkārt malām. Galus rotā smalki sagrodotas velku bārkstis.
…
