Mikelandželo Merizi da Karavadžo dzimis 1573.gada 28.septembrī Lombardijā, Karavadžo ciemā (no tā arī radusies iesauka – Karavadžo).
Karavadžo nepatika strādāt fresku tehnikā. Viņš gleznoja pusfigūras, portretus, kluso dabu.
Karavadžo raksturs rādīja pārtraukumus darbā. Viņš bija nesavaldāms cilvēks, daudzkārt sēdēja cietumā par slepkavībam, apvainojumiem.
Mākslinieks nomira 1610.gada 18.jūnijā Porto Erkolē.
Karavadžisms
Šis virziens, pirmkārt, bija opozicionāri noskaņots pret manierisma iezīmēm; otrkārt, tam bija raksturīgs tēlu demokrātisms, nemākslots dabas atveidojums, akcentēts priekšmetiskums, gaismas un ēnu kontrasti.
Skaistiem oficiālās mākslas tēliem Karavadžo pretstata savus varoņus – itāliešus ar raksturīgam sejas izteiksmēm: acu mandeļu veida griezums, apaļas, pilnīgas lūpas un ar bieziem sprogainiem, tumšiem matiem.
Vispārinot formu, izmanto skaidru lineāru tēla veidošanas manieri, piešķirot lielu nozīmību visvienkāršākajiem priekšmetiem un parādībām.
Personāži veidoti neparastos rakursos, ar asiem gaismēnu kontrastiem, bieži vien tuvplānā, tā izceļot viņu nozīmīgumu un monumentalitāti.
Karavadžo parāda gaismu, kuras avots nav zināms, jo tā ir Dievišķa gaisma, kas apgaismo personāžus. …
