1.Motīvs- bezcerība , dzīves pārmaiņas, skumjas, zaudētas cerības, vientulība. Liriskais ‘es’ piedzīvo pārmaiņas un saprot to, ka atpakaļ ceļa vairs nav-“Nu sen tas laiks jau aizgājis pie veļiem”.
2. Liriskā ‘es’ pārdzīvojumi- liriskais ‘es’ piedzīvo pārmaiņas, šķiet ka lirisko ‘es’pārņem pilnīga bezcerība-Un bailēs lūpas tik vairs smīnēt prot. Dzejoļa sākumā ir teikts- Reiz bieži vien ar apdauzītiem ceļiem, Un zilu aci mājās nācu es, tas nozīmē ka liriskā es dzīve ir nožēlojama un moku pilna. Šie pārdzīvojumi liek varonim aizmirst visu kas jauks un priecīgs( Sen aizmirsis es jautro pogu spēli,Sen neprotu es vairs no pumpja dzert,Pat saldējumu nolaizīt ar mēliUn kājas bumbu saulei acīs spert.) Pēdējā pantā liriskais ‘es’ ir kluvis pilnīgi vienaldzīgs un šķīetami ārpus šīs pasaules, ir jūtama bezpalīdzība, nav nekādu iespēju kaut ko mainīt, vairs nav atpakaļ ceļa, dzīve škiet kā bezdibenis- Sen man vairs dūrē nesavelkas roka,Un bailēs lūpas tik vairs smīnēt prot,Un dziļa, skarba vienaldzības kroka Sāk pierē sēsties, sēsties nemanot.…
