Katrs cilvēks uzskata, ka viņam ir tiesības, taču nevienam nav izdevies precīzi definēt, kas ir tiesības? Cilvēks nespēj regulēt dabu un tajā esošos procesus, taču var ieviest sabiedrībā vienotu darbības principu, kas ,neapspiežot viena indivīda gribu un vēlmes, iekļautu to kopējā sabiedrībā. Tiesības regulē valsts izdoti likumi, lai tajā nevaldītu vispārējs un masveidīgs haoss. Tomēr, lai arī sabiedrība tiek pakļauta likumiem, mūsu personiskās tiesības un vēlmes vispārējā līmenī netiek apspiestas. Tiesības iet paralēlu ceļu brīvībai, ja mēs neesam pārkāpuši sabiedrības izvirzītās normas un mums nav atņemta brīvība, tad tā ļauj mūsu gribai izvēlēties attiecīgu uzvedību. Latviešu autors I. Krastiņš par tiesībām izsakās šādi: „Tiesības ir sabiedrībā atzīto un oficiāli aizsargāto taisnības un brīvības normatīvu kopums, kas regulē personu brīvo gribu saskaņošanu viņu savstarpējās attiecībās.” Vairums sabiedrības uzskata, ka cilvēku tiesības regulē valsts izveidoti likumi un tās likumdevēju orgāni, bet ja par tiesību radītāju atzīst tikai valsti un tās izdotos likumus, tad tiek izslēgti cilvēkam sociāli svarīgi noteikumi.1 …
