Ar autoceļiem ir pavisam citādi, šī problēma ir visā Latvijā, katrā pilsētā vai piepilsētā ir kāda iela vai ceļš, kurš ir neapmierinošā stāvoklī un kuru vajadzētu steidzami labot, bet neviens neķersies pie lauku ceļu remonta pirms nav sakārtota pilsēta. Tas tāpēc, ka nepietiek valdības atvēlēto līdzekļu ceļu remontam. Ceļus sakārtot varēs vienīgi tad, ja pietiekami uzplauks ekonomika un vispār būs nauda, ko atvēlēt, citādāk nekas uz priekšu neies. Vienīgais, ko Latvijā pašlaik un tuvākajā nākotnē var darīt, ir turpināt iztikt r pašreizējiem līdzekļiem un plānot turpmākos plānus autoceļu sakārtošanai un labiekārtošanai, lai neizveidos situācija, ka tikko ieklāto ceļa segumu ir jāuzlauž, lai ievilktu ūdenstrasi vai kanalizāciju.
Kopumā es Nacionālās attīstības plānu jeb NAP 2020 vērtēju pozitīvi, vismaz zinam uz ko tiekties, taču īsti nav skiadrs, kā to spēsim panākt, jo krīze vēl nav beigusies un atrast papildus līdzekļu kādiem projektiem nemaz nebūs tik viegli. Taču, tā kā mēs esam viena no visstraujāt augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā pēc krīzes, tad es uzskatu, ka turpinot ar tādiem pat ”apgriezieniem” mēs varētu vairāk vai mazāk sasniegt nospraustos mērķus, vai pat tos pārspēt, ne velti Latvija ir iemantojusi atzinību citu valstu vidū mūsu pieņemto lēmumu un ”savilkto jostu” dēļ un pats galvenais, tik tālu mums tas ir izdevies. Galvenais ir neapstāties pie saniegtā un iet uz priekšu, tā pat kā sportā ne brīdi nedrīkst atslābt, jo kļūda neuzmanības dēļ var tikt pielaista, kas var maksāt dārgi.
…
