Par mūziku un skaņas noformējums šajā izrādē atbild Toms Auniņš, un jāteic, ka izrādes nosaukums ir ņemts no Allas Pugačovas 1996. gada dziesmas “Cerību ezers”. Šī dziesma ir dzirdama arī izrādes gaitā, aktiera Andra Keiša izpildījumā. Arī mammas vārds ir Nadežda (Надежда), kas krievu valodā nozīmē cerība. Kostīmi ir perfekti savā vienkāršībā – treniņtērpi, novalkāta kleita, lēta žakete un džinsi. Lai šī izrāde būtu veiksmīga un nodotu domu skatītājiem, izsmalcināti kostīmi nav nepieciešami, jo daudzi atceras vai nojauš, kā tas patiesībā bija padomju laikos. No dekorācijām bija skapis, galds un krēsli, vienā brīdī arī vanna, izlietne un spogulis, bet kopumā, minimāli. Ar to pilnīgi pietika, lai izveidotu vajadzīgo atmosfēru. Skapis bija visbiežāk izmantots, jo ar to parādīja mammas atmiņas, respektīvi, no tā nāca ārā dažādi cilvēki no pagātnes.…
