Latviešu strēlnieki un tauta, tāpat kā, pie mēram Somija, Japāna pasaules vēsturē ir pieskaitāmi pie pašaizliedzīgiem. Latviešu strēlnieku gaitas no 1915. – 1920 gadam bija dažnedažādākās, no Baltijas jūras līdz pat Melnajai jūrai. Vēsturnieki šīs cīņas un karagājienus ir vērtējuši dažādi, pat pretrunīgi. Kā šīs cīņas un gājienus vērtēt 21. gadsimta cilvēkam?
Līdz 1. pasaules karam cittautiešu – latviešu, nacionālās armijas daļas un vienības nebija atļautas un paredzētas, līdz 1915. gadā parādījās uzskats, ka latviešu kara vienības un daļas spētu stabilizēt fronti tieši Latvijas un Baltijas teritorijā. 1915. gada augustā M. Aļeksejevs – ģenerālis, parakstīja pavēli par 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu bataljona izveidošanu, ko 1916. gadā pārveidoja par pulkiem. Pirmais latviešu strēlnieku izcilības pierādījums bija aujas pie Plakaņu mājām, pēc kurām visā Eiropā sāk rakstīt un runāt par latviešu strēlnieku varonību. Es uzskatu, ka svarīgs faktors ir, ka latviešu strēlnieki necīnījās ne Vācijas, ne Krievijas labā, bet, patriotisma pārņemti, Latvijas valsts labā.…
