Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.02.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 1.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 2.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 3.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 4.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 5.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 6.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 7.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 8.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 9.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 10.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 11.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 12.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 13.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 14.
  • Konspekts 'Konstitucionālās tiesības - jautājumi un atbildes', 15.
Darba fragmentsAizvērt

2.Konstitucionālo tiesību normas,to veidi un īpatnības.
Tās ir vispārējās uzvedības normas,kuras nosaka vai deklarē valsts ar mēræi aizsargāt un regulēt noteiktas sab.attiecības,kas tiek ieviestas dzīvē caur konkrētām ties.normām un pienākumiem un tiek nodrošinātas ar valsts piespiedu līdzekļiem.Tās iekšējā struktūra sastāv no:hipotēzes,dispozīcijas un sankcijas (Latvijā neesot).To īpatnības,kas atšæir konstit.ties.normas no citām ties.normām ir:
- absolūtās normas,kas regulē visplašākās un būtiskākās sab.attiecības,formulējot valsts ties. pamatus.Parasti tās ir ļoti vispārīgas,proti tajās nav konkrēti noteikta saistība starp ties.un atbildību. Par.šajās normās nav sankcijas un dažreiz arī hipot.
- vispārregulējošās normas,šaurākas pēc savas nozīmes,taču konkrēti regulē kādu ties.normu;
- tiešregul.,regulē konkrēti noteiktu ties.normu.
Katras valsts konstitūcija satur vairākas ties. normas,tās var klasificēt sekojoši:
- pēc funkcionālās nozīmes - regulējošās un aizsargājošās;
- pēc iedarbības uz ties.subjektu - pilnvarojošās, pienākumis uzliekošās un aizliedzošās;
- pēc sab.attiecību regulācijas nozares - materiālajos un procesuālajās;
- pēc darbības laikā - pastāvīgās,īslaicīgās un izņēmuma.
4.Konstitucionālo tiesību zinātne.
Kā patstāvīga ties.nozare,tā ir jauna,jo radusies 19.gs.beigās.Par tās pamatlicējiem var uzskatīt B.Spinozu,Ž.Ž.Ruso,Dž.Loku u.c.
Tā pēta un māca konstitucionāli ties.normas un institūtus,kā arī sab.attiecības,kuras tā regulē, varētu regulēt,vai tai vajadzētu regulēt.Tā pēta arī praktisko tās realizāciju dzīvē un to institūtu darbību,ar mēræi noskaidrot to tālākās attīstības likumsakarības un dot pamatotas rekomendācijas likumdevējiem un izpildvarai to pilnveidošanas un pielietošanas jomā un atsevišæām pers. - rekomend. to izpildei.Ar šo mēræi tiek pētītas arī teorijas un uzskati,ko izstrādā konstituc. ties.pētnieki,kā arī apstākļus,kas iedarbojušies uz tās attīst.evolūciju, proti zinātne pēta arī pati sevi.Tā pēta arī citu valstu konstituc.ties.attīstības procesus,jaunrades un uzlabojumus,lai neatpaliktu no kop.konstituc. sistēmas,ieviestu tās savās ties.sistēmās un nepieļautu citu veiktās kļūdas šajā ties.nozarē.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants