Par pilsonisko sabiedrību varētu teikt, ka tā ir viena no vissvarīgākajām īpatnībām, kas stabilizē valsts demokrātiju un veicinā demokrātijas konsolidāciju. Pilsoniskā sabiedrība ir vidusslānis starp privāto sfēru un valsti. Attīstīta pilsoniskā sabiedrība darbojas likuma ietvaros. Aktīva- cenšas pārstāvēt sabiedrības intereses. Pilsoniskās sabiedrības mērķi nav paust kādus konkrētus vienpersoniskus uzdevumus, bet mēģināt pārstāvēt sabiedrību. Pilsoniskās sabiedrības mērķis nav par katru cenu iegūt varu, kas arī to atšķir no politiskajām partijām. Pilsoniskā sabiedrība ir no valsts neatkarīga un neregulēta, ar iespēju pašfinansēties. Pilsoniskās sabiedrības dziļākais uzdevums ir kontrolēt politisko eliti, veicināt atskaitīšanās mehānismu īstenošanos.
Ikvienā demokrātiskā valstī jāpastāv pilsoniskajai sabiedrībai. Tā rodas valstij pārejot no totalitāra režīma, tradicionālās saimniecības uz demokrātiju. Tā ir valsts tieši nepārvaldīta sfēra, kurā katrs pilsonis var brīvi izvēlēties savas politiskās un ekonomiskās esamības formas, sabiedrībā pastāv uzskatu plurālisms, ikviens var piedalīties valsts pārvaldē. Visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Stiprā pilsoniskā sabiedrībā raksturīga vairākuma un mazākuma sadarbība.
Starpposms starp pilsonisko sabiedrību un valsti ir partijas, savukārt pilsoņi var kontrolēt valsti ar dažādu organizāciju un partiju palīdzību.Diemžēl pieredze liecina, ka sabiedrība neuzticas politiskajām partijām un varas institūcijām.…
