Daudzi cilvēki Latvijā kļūtu par klimata bēgļiem, jo, paaugstinoties ūdens līmenim, cilvēkiem bieži vien vairs nebūtu, kur dzīvot. Apdzīvojamo platību samazināšanās dēļ notiktu cilvēku emigrācija, valstī trūktu darbaspēka, samazinātos ieņēmumi no nodokļiem. Skābo nokrišņu dēļ lauksaimniecībā apstrādājamo zemju platības samazinātos, tas nozīmē lielāku pārtikas importu no ārvalstīm un mazāko ekonomisko neatkarību. Mūsdienās Latvijā ir attīstīta mežsaimniecība, tiek ražota vērtīga koksne, kas tiek eksportēta. Globālās sasilšanas dēļ, piemēram, vērtīgās priedes nomainīs citi mazvērtīgi lapu koki, tādā veidā nenotiks koksnes eksports un viena no mūsdienās svarīgākajām nozarēm Latvijā būs iznīcināta. Tā kā Latvija ir tranzītvalsts starp Eiropas Savienību un Krieviju, notiek ļoti daudz pārvadājumu ar kravas automašīnām, kas rada lielus CO2 izmešus. Ja nākotnē Latvija šo izmešu daudzumu vēlēsies samazināt, nāksies samazināt arī šo tranzītu caur Latviju, samazinot muitas un citus ieņēmumus, kas no tā rodas.
Prognozes par globālo sasilšanu ir dažādas. Tā, iespējams, ir dabisks process, kuru cilvēks ar savu rīcību tikai paātrina. Latvijā ir jāmainās cilvēku domāšanai, ikdienā jāizvēlas automašīnas, kuru devīze ir nevis „jo lielāks, jo labāks”, bet gan „jo ekoloģiskāks, jo labāks”, tādā veidā samazinot SEG. Katram apdomājot cilvēka kā dabas sastāvdaļas rīcību, ir iespējams mainīt cilvēku uzskatus par dabas saudzēšanu, ekoloģisku un zaļu dzīvesveidu, kas nepalielina SEG daudzumu atmosfērā.
…
