Vilhelms Purvītis ir viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, kā arī viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē. Viņš dzimis 1872.gada 3.martā Zaubes pagasta Jaužos (Vecjaužos). Bērnībā Purvītis mācījies Zaubes draudzes skolā, Kļasticu pagasta skolā, arī Drisas apriņķa skolā. 1890. gadā Purvītis kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas brīvklausītāju. Studējot akadēmijā viņš kopā ar Ādamu Alksni, Jāni Rozentālu un Jāni Valteru apvienojās mākslinieku pulciņā “Rūķis”. 1897. gadā mākslinieks pabeidz Pēterburgas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu “Pēdējie stari” un iegūst pirmās pakāpes mākslinieka grādu. Purvītis ir absolvējis arī A. Kuindži ainavu glezniecības meistardarbnīcu.
Purvīša diplomdarbs "Pēdējie stari" guva ievērību 1900. gadā Pasaules izstādē Parīzē, kur tas tika apbalvots ar bronzas medaļu. 1898.gadā Purvītis, Rozentāls un Valters devās uz Vāciju, pēc tam uz Franciju. Pēcāk, 1899. gadā, Purvītis atgriezās dzimtenē, šajā laikā plaši pazīstami bija tādi darbi kā “Atkusnis pavasarī”, “ Ziemas ainava”, “Agrs pavasaris”, “Pēdējais sniegs”. Savas dzīves laikā Purvītis tika daudz ceļojis. 1906. līdz 1909. gadam viņš dzīvoja un strādāja Rēvelē (Tallinā), 1909. gadā apceļoja Eiropu.…
