Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Kāpēc cilvēki izbrauc no Latvijas strādāt uz citām valstīm', 1.
  • Referāts 'Kāpēc cilvēki izbrauc no Latvijas strādāt uz citām valstīm', 2.
  • Referāts 'Kāpēc cilvēki izbrauc no Latvijas strādāt uz citām valstīm', 3.
  • Referāts 'Kāpēc cilvēki izbrauc no Latvijas strādāt uz citām valstīm', 4.
  • Referāts 'Kāpēc cilvēki izbrauc no Latvijas strādāt uz citām valstīm', 5.
  • Referāts 'Kāpēc cilvēki izbrauc no Latvijas strādāt uz citām valstīm', 6.
  • Referāts 'Kāpēc cilvēki izbrauc no Latvijas strādāt uz citām valstīm', 7.
  • Referāts 'Kāpēc cilvēki izbrauc no Latvijas strādāt uz citām valstīm', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Zepa.A. (1996, 27) darbā Indivīda socializēšanās. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. Ievadkurss skolām un pašmācībai. min, ka ikvienam no mums ir sava sociālā loma, ko iegūstam socializācijas gaitā, un, kura dzīves laikā mainās. Kad cilvēks paredz pārmaiņas savā sociālajā statusā, viņš parasti jau sāk gatavoties nākamajai sociālajai lomai, un tas notiek neapzināti. Tas ir socializēšanās process, kurā cilvēks gan iztēlē, gan reālajā darbībā veido jaunus priekšstatus un jaunas iemaņas.
Balstosties uz šo atziņu, mums ,katram mainot savu dzīves vidi, stāvokli ir jāmaina visai ģimenei, nevajaga atstat bērnus, lai tos uzaudzina citi cilvēki, bernam ir grūti vienam, bez savas ģimenes. Uskatu, ja pārceļamies, tad kopā ar visu savu ģimeni, nevis mate ar tēvu aizbrauc, bet bērni paliek. Mēs vecaki mācam saviem bērniem dzīvot un izdzīvot šai pasaulē.
Socializēšanās ir neatņemama cilvēka dzīves līdzgaitniece. No pirmās līdz pēdējai dienai tā nosaka visus komunikatīvos procesus un sociālo adaptāciju. Tā ir sabiedriskotā personības dzīve, kuras sociālais skanējums ir individuāli nosacīts. Socializēšanās cilvēku padara par sabiedrības locekli. (M.Budovskis 1986, 112).
Uzskatu, ka nav jau slikti izbraukt uz citām valstīm, protams , ja mēs atgriežamies atpakaļ savā dzimtenē, ar jauniegūtām tradīcijām, dzīves pieredzi, tās valsts loģiku un labakiem likumiem, bet ja paliekam uz dzīvi šai valstī, pie kuras nemaz nepiedaram, jo esam dzimuši, kaut kur citur, uzskatu par ļoti lielu mīnusu. Nenoliedzu faktu, ka varbūt kaut ,kur citur ir labāk, nekā pie mums te, bet cilvēciskais faktors, liek mums atcereties par savu skaisto dzimteni, par draugiem, radiem, kas tur vēl atrodas un biežos gadījumos arī mūsu bērni atrodas dzimtenē. Man ļoti nepatīk tas, ka atstājam savus bērnus un braucam prom bagatības meklējumos uz citām valstī, lielākā daļa tie ir jaunie vecāki līdz 35 gadi, kas neuzskata par vajadzīgu ņemt līdzi savas atvases. Ceru, ka situācija Latvija ar laiku uzlabosies un izbraucēju skaits samazināsies, ceru, ka Latvija atradīs savu iespēju izdzīvot šai grūtajā laikā un savai tautai palīdzēs, lai tā ar laiku neizustu uz plašās pasaules.

Autora komentārsAtvērt
Atlants