Nozīmīga ekonomikas kategorija ir arī tirgus. Ekonomikā ar tirgu saprot ekonomisko, juridisko un citu nosacījumu kopumu, ar kura palīdzību pārdevēji un pircēji, kuri tirgū ir galvenās darbojošās puses, brīvprātīgi vienojas par preču vai pakalpojumu apmaiņu, citiem vārdiem, veic tirdzniecību. Šaurākā nozīmē ar jēdzienu tirgus tiek apzīmēta vieta vai teritorija, kur fiziski notiek preču vai pakalpojumu apmaiņa. Tie ir tirgus laukumi, plači, ielas utt. galvenokārt pilsētās vai ciematos, kā, piemēram, Rīgas Centrāltirgus Pateicoties mēdiju, telekomunikāciju un citu mūsdienu tehnoloģiju attīstībai, tirdzniecība var notikt ar laikrakstu, žurnālu, telefona zvanu, interneta utt., palīdzību. Prece pircējam var tikt piegādāta mājās, darbavietā utt., tam pašam nedodoties uz fizisko preču atrašanās vietu (tirgu, veikalu) lai iepirktos.7
Visbūtiskākā problēma, kas reizē ir arī pretruna, jebkurā sabiedrībā, un neapšaubāmi arī ekonomikā ir resursu ierobežotība salīdzinājumā ar cilvēku vajadzībām. Ar šo problēmu saskaras gan atsevišķi indivīdi, gan firmas un sabiedrība kopumā, jo viņu vajadzība pēc precēm un pakalpojumiem ir daudz lielāka nekā pieejamie resursi to ražošanai vai pirkšanai. Lai arī ekonomiskās attīstības līmeņi dažādās valstīs ļoti atšķiras, piemēram, nevar salīdzināt Lielbritāniju ar kādu Āfrikas valstiņu, tiek apgalvots, ka nepietiekamība ir visas pasaules un visas sabiedrības problēma. Mūsu vēlmes nav ierobežotas. Tās arvien pieaug un mainās, tieši tāpēc tik daudzas vēlmes paliek neapmierinātas. Ekonomiskas preces ir deficīta preces. Lai arī cilvēku vajadzībām tāpat kā jaunām idejām nav ierobežojuma, ekonomiskie resursi tomēr ir ierobežotā daudzumā. Šīs problēmas risinājums liek cilvēkiem rīkoties saimnieciski, lai iegūtu vislielāko labumu ar ierobežotajiem resursiem. Risinot ekonomikas pamatjautājumus mēs saskaramies ar jau minēto pretrunu, proti, cilvēku vajadzības nepārtraukti pieaug un ir neierobežotas, bet ekonomiskie resursi to apmierināšanai ir ierobežoti. Līdzko vajadzības pēc precēm ir lielākas nekā iespējams tās saražot un piegādāt patērētājiem, rodas ierobežotības problēmas. Ierobežotība ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad cilvēku vajadzības pārsniedz pieejamo resursu daudzumu, lai tās apmierinātu. Ar ierobežotības problēmu saskaras visi indivīdi un organizācijas. Tomēr, lai cik ierobežoti arī būtu resursi, vienmēr pastāv daudzi to izlietošanas varianti jeb alternatīvas. Cilvēkiem ir jāizdara izvēle – jāatsakās no vienas lietas, lai iegūtu citu lietu. Kad mēs izdarām izvēli, mēs no daudzām lietām izvēlamies tās, kuras sniedz mums lielāko apmierinājumu un prieku. Iespējama arī kompromisu izvēle, kas ir iespēja izvēlēties mazāk no viena, lai iegūtu mazliet vairāk no cita. Tādejādi rodas arī alternatīvās izmaksas, kas ir jebkura visaugstāk novērtētā iespēja, no kuras ir jāatsakās, izvēloties citu variantu. Alternatīvās jeb izvēles cena tiek izteikta ar to, no kā nākas atteikties, lai iegūtu vēlamo mantu.8
…
