Mūsu interesēs taču ir, lai mēs saņemtu kvalitatīvu informāciju, lai būtu redzams labs mediju darbs. Tātad vienota ētikas kodeksa izveide un pielietošana atturētu medijus no sava veida konkurences. Visiem medijiem nāktos ievērot vienotos minimālos profesionālos standartus attiecībā uz darbu. Tātad, dzeltenā prese varbūt nepelnītu daudz vairāk par kādu nopietnu laikrakstu, tikai tāpēc, ka atļaujas pārkāpt ētikas normas.
1992. gadā Latvijas Žurnālistu savienības konferencē pieņemtai ētikas kodekss, teorētiski ir, bet tam pašlaik nav īsti praktiskas jēgas. To noteikti vajadzētu papildināt, pilnveidot, izveidot par nopietnu kodeksu, sākot ar to, ka jāatrod, kas par to uzņemsies atbildību.
Nobeigumā var secināt, ka šobrīd Latvijā noteikti nav vienotības par to, kādam tad vajadzētu būt ētikas kodeksam un vai vispār šis jautājums ir jāizcilā. Noteikti, ka ir par to jārunā, jo tikai tā gan žurnālisti paši var apjaust nepilnības viņu darbos, gan sabiedrība var uzzināt, kas būtu vajadzīgs. Ir jāmēģina ņemt piemērs no citām valstīm, kur kaut kas tiek darīts šajā jomā, jo kāpēc gan Latvijā nevarētu būt skaidrība šajā jomā? Trūkst zināšanu, kā šo ētikas kodeksu padarīt par spēcīgu un pielietojamu. Trūkst motivācijas, lai to ievērotu. Tātad jāsāk tieši ar žurnālistu un sabiedrības informēšanu par žurnālistu ētikas kodeksa nozīmīgumu.
…
