Šo domrakstu rakstīt mani pamudināja izlasītais Dena Brauna romāns “ Da Vinči kods”. Ir pieņemts uzskatīt, ka reliģijas galvenā persona ir Dievs, kam tic un kura priekšā piekāpjas tik daudz cilvēku. Taču izbrīnu rada tas apstāklis, ka tik daudz cilvēku tic kam tādam, kas patiesībā nav nemaz īsti pierādīts.
Jau kopš Jēzus Kristus laikiem visas kristīgās konfesijas, dažādi mācītāji ir attīstījuši tālāk un arī mainījuši reliģijas izpratni un saturu. Bībele tikusi pastāvīgi labota, kā rezultātā līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai fragmenti no patiesās Kristus mācības. Rodas jautājums, kāpēc vajadzēja labot Bībeli? Varbūt lai vieglāk varētu vadīt un iebiedēt vienkāršos cilvēkus, sludinot dogmu, ka cilvēka dvēsele pēc nāves mūžīgi mitināsies paradīzē vai ellē. Kā rīkoties? Vai var izlabot dzīves laikā pieļautās kļūdas?
Mans personīgais uzskats par Dievu kā kaut ko augstākstāvošu, Jēzu Kristu kā Dievišķu būtni ir pretrunīgs. Mana iekšējā pārliecība- Dieva nav, taču brīžos, kad man un man tuviem cilvēkiem ir ļoti smagi, gribas ticēt kādam Dižam spēkam, kas spētu palīdzēt grūtā brīdī. Taču vēlāk izrādās, ka “ laiks ir visu nolicis savā vietā”- vai nu pati esmu atrisinājusi problēmu vai palīdzējuši man tuvi cilvēki. …
