Apgaismība gadsimta desmitgade bija jauna laikmeta sākums Eiropā. Lielā franču revolūcija1 ievadīja netikai jaunu posmu Francijas, bet arī visas Eiropas vēsturē. Mēģinot īstenot dzīvē apgaismības idejas, Lielā franču revolūcija deva ierosmi pārmaiņām Eiropas zemju dzīvē nākamajos 100 gados līdz pat Pirmajam pasaules karam. No Ģenerālštatu sasaukšanas 1789.g. 5.maijā, ar ko sākās Lielā franču revolūcija, līdz Napoleona laikmeta beigām. Vīnes kongresa 1814.-1815.g. notikumi Francijā noteica Eiropas valstu iekšpolitiku.
II Lielās Franču revolūcijas pretrunīgās vērtības
1.nozīmīgākā vērtība ir mēģinājums radīt sabiedrisku iekārtu, kas balstās uz visu sabiedrību līdzekļu līdztiesību;
2.veidojās jauna vērtību sistēma – nacionālā pašcieņa un patriotisms;
3.sākās sabiedrības emancipācija1;
4.merkantilismu nomainīja saimniekošanas pilnīgas brīvības princips;
5.sākot ar 1793.g., politiskās un saimnieciskās problēmas risināja, izmantojot vardarbību un masu teroru.
III Politiskās norises un revolūcijas sākums
1. valdība aicināja sastādīt un iesūtīt memorandu, kas atspoguļotu visu trīs kārtu stāvokli.1
2. 1789.g. 5.maijā Versaļā Luijs XVI atklāja Ģenerālštatus (parlaments) un šis notikums iezīmēja Lielās Franču revolūcijas sākumu.
3. 1789.g. 17.jūnijā trešās kārtas pārstāvji sanāca uz atsevišķu sēdi un pasludināja sevi par Francijas Nacionālo sapulci, kas vēlāk tika pārdēvēta par Satversmes sapulci. Tā pasludināja sevi par vienīgo likumīgo tautas pārstāvniecības orgānu. Trešajai kārtai pievienojās arī pirmās un otrās kārtas pārstāvji.…
