Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.02.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parād', 1.
  • Konspekts 'Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parād', 2.
  • Konspekts 'Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parād', 3.
  • Konspekts 'Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parād', 4.
  • Konspekts 'Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parād', 5.
Darba fragmentsAizvērt

4. Kas ir nodarbinātības, patēriņa, kapitāla un resursu nodokļi?
Nodarbinātības nodokli pēc īpatsvara lielāko daļu veido IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksas, patērņa nodokļi savukārt ir otra lielākā nodokļa grupa, kas ietver sevī PVN, muitas un akcīzes nodokli. Kapitāla nodokļus veido uzņēmuma ienākuma nodoklis un īpašuma nodokļi. Resursu nodokļu grupai ir vismazākais īpatsvars (ietverts akcīzes nodoklis naftas produktiem un dabas resursu nodoklis).
5. Valsts parāds – būtība, veidi un raksturojošie rādītāji.
Valsts parāds iedalās iekšējā un ārējā parādā, atkarībā no tā, kam valsts ir parādā. Valsts ārējais parāds ir visu to kredītu summa, kurus valsts rezidenti aizņēmušies no nerezidentiem un kuri jāatmaksā ārvalstu valūtā, ar precēm vai pakalpojumiem. Valsts ārējā parāda veidotājlielumi ir ilgtermiņa parāds (kredīti), starptautiskā valūtas fonda līdzekļi, īstermiņa parādi. Jāpiebilst, ka valsts iekšējā parāda pieaugums ir mazāk bīstama parādība par ārējo parādu, jo iekšējais parāds nozīmē resursu pārdali valsts iekšienē, līdz ar to, šie naudas līdzekļi paliek valstī un veido maksātspējīgo pieprasījumu, bet daudz sliktāk ir tad, kad nauda aizplūst no valsts, tā tiek samaksāta ārzemniekiem kā procentu maksājumi.

Atlants