Vācijas menedžmenta modelis

Vācija Eiropas Savienībā var lepoties ar ļoti augstu ekonomikas attīstības līmeni. Tās Iekšzemes kopprodukts (IKP) sastāda vairāk nekā 2,4 triljonus ASV dolāru. Pēc šī rādītāja Vācija ieņem piekto vietu pasaulē aiz ASV, Ķīnas, Japānas un Indijas. Vācijas iedzīvotāju skaits – 82,4 milj. cilvēku (2005. g. jūlijs), un gandrīz desmitā daļa no tiem ir ārzemnieki. Apdzīvotības blīvums Vācijā ir salīdzinoši diezgan augsts – 230 cilv. uz m2. Īpaši augsts apdzīvotības blīvums ir Reinas ziemeļu reģionā, kas ir viens no Vācijas svarīgākajiem rūpnieciskajiem rajoniem. Vācija ir augsti urbanizēta valsts, jo 85% no visiem iedzīvotājiem dzīvo pilsētās.
Apmēram puse no etniskajiem vāciešiem atzīst protestantismu, kas ir raksturīgs galvenokārt valsts ziemeļos (bijušajās Prūsijas zemēs). Savukārt otra puse ir katolicisma piekritēji, kas izplatīts pamatā valsts dienvidu daļā, galvenokārt Bavārijā. Šo divu kristīgo reliģiju simbioze ir ļoti lielā mērā ietekmējusi Vācijas ekonomiskās attīstības modeli.
Vācijas sastāvā ir 16 federatīvas zemes, un katra no tām ir reģionālās politikas realizēšanas jautājumos ir pietiekami neatkarīga, un katrs reģionālais līderis ar bundesrātes palīdzību (federatīvās zemes pārstāvošais orgāns) var diezgan ievērojami ietekmēt valsts centrālo ekonomiku.
Vācijā ir atrodami arī derīgie izrakteņi – akmeņogles un dzelzsrūda, ko iegūst galvenokārt Rūras baseinā. Tie nospēlēja ļoti nozīmīgu lomu Vācijas ekonomiskās attīstības laikā (metalurģija, mašīnbūve un ķīmijas rūpniecība). Mūsdienās Vācijas resursu bāze nav ievērojami liela, jo tādu derīgo izrakteņu, kādi atrodami Vācijā, īpatsvars pasaulē ir vislielākais, un tādus ekonomikai svarīgus energoresursus, kā nafta un gāze, Vācijai vienmēr ir nācies importēt.…