Dažreiz jāizšķiras par vienu iespēju starp vairākām, kurām katrai ir
savas priekšrocības, savs pievilcīgums. Tādos gadījumos pieņem lēmumu par labu vienai rīcībai, noraidot citas iespējamības, saistās ar grūtībām un piepūli. Te talkā nāk mūsu griba. Tāpēc arī gribu saucam par mūsu rīcības un darbības regulētāju.
No gribas un gribas īpašībām ir atkarīgs, cik sabiedriski derīgs ir
Cilvēks. Vāja griba ir pamats nesaskaņai nodomiem un darbiem: cilvēks izvirza sev nozīmīgu mērķi, ko vēlas sasniegt, bet nevar to izdarīt, jo nav mācījies pārvarēt grūtības. Tāpēc labākie nodomi paliek neīstenoti. Rodas šāda pretruna: cilvēks gan zina, kā jārīkojas, bet necenšas to darīt. Vienmēr tam iznāk kas cits, bet vainu uzveļ apstākļiem, nejaušībai, citiem cilvēkiem.
Tāpēc arī griba un tās īpašības cieši saistītas ar raksturu, tās dēvē
par rakstura voluntārajām īpašībām, un gribas īpašības ir viens no rakstura novērtēšanas kritērijiem.…
