Gaisa vide uzskatāma kā ekoloģisko apstākļu ziņā sarežģītākā.
Gāzveida piesārņojums var saturēt visdažādākās gāzes un gāzveida savienojumu kombinācijas, kuri atmosfērā turpina pārveidoties sarežģītās ķīmiskās un bioķīmiskās reakcijās. Gaisā var nonākt dažādas gāzveida vielas, kuras rada bioloģisko bīstamību, kā, piemēram, slāpekļa oksīdi, sēra oksīdi, metāns, sērūdeņradis, hlora savienojumi. Palielinātu šo vielu apjomu nokļūšanu atmosfērā vairumā gadījumu ir saistīti ar cilvēka saimniecisko darbību, tāpēc sevišķi apdraudēti ir rūpnieciski attīstītie reģioni, kā arī ar intensīvo lauksaimniecību aizņemtās teritorijas.
Atmosfēra ir zemes gāzu apvalks, kas satur 78.01% slāpekļa, 20.95% skābekli, 0.036% ogļskābo gāzi, kā arī citas gāzes un piemaisījumus.
Transporta līdzekļi un rūpnieciskais piesārņojums negatīvi ietekmē acu, rīkles, degunu gļotādas, novērojami arī smakšanas simptomi plaušu slimniekiem.
Autotransports piesārņo gaisu ar oglekļa dioksīdu, slāpekļa oksīdu, ogļūdeņradi. Rūpniecība gaisu piesārņo ar sēra oksīdu un putekļu daļiņām, kā arī ar citām organismam kaitīgām vielām. Visas šīs vielas atstāj negatīvu ietekmi uz veselību, kā arī progresē un izsauc saslimšanas un slimības.
Kā arī nevar aizmirst par to, ka piesārņojumu pārnes arī globālā līmenī.…
