No perifēriem runas orgāniem uz galvas smadzenēm iet aferentie nervu ceļi. Tie sākas receptoros, kas atrodas muskuļos, cīpslās, locītavās, runas orgānu virsmās. Runājot impulsi pa aferentiem nerviem nonāk galvas smadzeņu garozā. Perifērā runas aparātu orgānos ar galvas smadzeņu garozu saista un inervē galvas smadzeņu nervi. Kā, piemēram, trijzaru nervs, kas nodrošina apakšžokļa darbību, sejas nervs kas nodrošina lūpu kustības, vaigu piepūšanu un ievilkšanu, dzirdes nervs ar kura starpniecību tiek uztverts skaņas raksturs, nodrošinātas tā stipruma un augstuma diferencēšanas iespējas. Mēles un rīkles nervs, kura kustību šķiedras inervē rīkles muskuļus. Klejotājnervs, tā jušanas šķiedras inervē balsenes un rīkles gļotādu. Zemmēles nervs kurš inervē visu mēles muskulatūru un daļēji vairākus kakla muskuļus, nodrošinot mēles visdažādākās kustības.
Secinājumi
1. Valoda ir viens no sazināšanās veidiem, kas nepieciešama cilvēkam kā pilnvērtīgam sabiedrības loceklim, lai spētu iekļauties sabiedrībā un aktīvi līdzdarbotos.
2. Bērna attīstības gaitā valodā novēro vairākas valodas attīstības un apguves pakāpes.
3. Visas galvas smadzeņu garozas daļas ir vienotas un savstarpēji mijiedarbojas.
…
